Definīcija: Locījums, kas izsaka darbības līdzekli vai pavadoni, piemēram, latviešu valodā braukt ar divriteni, iet kājām, runāt ar māsu. ◊ īpašības instrumentālis; laika instrumentālis; veida instrumentālis; mēra instrumentālis
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007