Definīcija:Netiešo izmaksu iedalīšana: 1) atsevišķiem izstrādājumiem vai pakalpojumiem (parasti proporcionāli kādam tiešo izmaksu postenim, piem., pamatstrādnieku algām), lai aprēķinātu preču vai pakalpojumu pašizmaksu vai cenas; 2) pa šo izmaksu rašanās vietām, lai noteiktu atsevišķu struktūrvienību pārskata perioda izmaksas.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
