Definīcija: Viens no ceļa ģeometriskajiem raksturotājiem, ko izsaka ar ceļa pacēluma leņķi ceļa garenplaknē attiecībā pret horizontu: jo lielāks leņķis, jo stāvāks kāpums.
Spēkratu teorijas termini (2006)
LVkāpuma stāvums; frontes stāvums
RUкрутизна фронта
Radioelektronikas, elektrosakaru, automātikas un skaitļošanas tehnikas terminu vārdnīca. LZA TK Terminoloģija 6 — R., Liesma, 1968
