Definīcija: Senākais grafiskais latīņu raksta veids, kurā ir tikai stāvi vienāda augstuma lielie burti (majuskuļi), starp vārdiem un teikumiem parasti nav atdalījuma zīmju vai arī tos atdala pret burta vidu novietoti punkti, piemēram, NVMINI·DOMVS. Raksts radies Senajā Romā, pilnībā izveidojies ap m. ē. sākumu. Kapitālraksta burtu forma gandrīz nemainīta tiek lietota mūsdienu poligrāfijā.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
LVkapitālraksts
RUкапитальное письмо
Valodniecība. LPE tematiskā šķirkļu saraksta projekts. — R., 1978
