Definīcija: Uz vienas vai vairāku kopīgu pazīmju pamata izveidota semantisku vienību grupa, piemēram, darītājs, izjutējs, subjekts, objekts; arī vispārīga semantiska pazīme, pēc kuras valodas vienības dala grupās, piemēram, dzīvums, priekšmetiskums, noteiktība.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007