Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm

Definīcija: A round, flexible, two-conductor cable consisting of - from the center outwards - a copper wire, a layer of protective insulation, a braided metal mesh sleeve, and an outer shield, or jacket of PVC or fire-resistant material. The shield prevents signals transmitted on the center wire from affecting nearby components and prevents external interference from affecting the signal carried on the center wire. Coaxial cable is widely used in networks. It is the same type of wiring as that used for cable television.

Definīcija: Kabelis, ko veido divi ar izolāciju atdalīti vadītāji. Viens no tiem ir centrālais vads, kuru apņem ar izolācijas slāni atdalīts otrs lielāka diametra cauruļvads vai vadu pinums. Lai gan koaksiālais kabelis ir dārgāks par vīto pāru kabeli, tas nodrošina lielāka datu apjoma pārsūtīšanu. Koaksiālo kabeli izmanto pamatjoslas un platjoslas datu pārraides, kā arī kabeļu televīzijas tīklos.