Atrasti 2 termini
|
 |
-
LV kombinatīvā izkliede
Definīcija: Parādība, kas novērojama, gaismai izkliedējoties vielā. Izkliedes spektrā bez krītošas (ierosinātājas) gaismas spektra līnijām parādās arī jaunas, pārbīdītas līnijas. Pārbīdes lielums ir atkarīgs no izkliedētājvielas molekulu svārstībām un rotācijas, tātad saistīts ar šo molekulu īpašībām un uzbūvi. Tāpēc kombinatīvo izkliedi izmanto molekulu un kristālu struktūras pētījumos. Kombinatīvo izkliedi teorētiski paredzējis Ā. Smekals (1923), bet eksperimentāli atklājuši (1928) K. Mandelštams, G. Landsbergs kristāliem un Č. V. Ramans, Κ. S. Krišnans šķidrumiem.
B. Rolovs. Par fiziku un fiziķiem. Fizikas terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 1989
-
LV kombinatīvā izkliede
RU комбинационное рассеяние
Fizika. LPE tematiskā šķirkļu saraksta projekts. — R., 1978
-
LV kombinatīvā izkliede
RU комбинационное рассеяние
Hidrometeoroloģijas terminu vārdnīca. LZA TK Terminoloģija 12 — R., Zinātne, 1976
-
LV kombinatīvā izkliede
RU комбинационное рассеяние
Fizika, matemātika, astronomija. LZA TK terminoloģija 2. — R., 1959
|
