Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm

Definīcija: An arrangement of parts, options, and/or features to produce a product that meets a specification, such as a customer order.

Definīcija: An arrangement of network devices that defines which devices are connected together.

Definīcija: In reference to a single microcomputer, the sum of a system's internal and external components, including memory, disk drives, keyboard, video, and generally less critical add-on hardware, such as a mouse, modem, or printer. Software (the operating system and various device drivers), the user's choices established through configuration files such as the AUTOEXEC.BAT and CONFIG.SYS files on IBM PCs and compatibles, and sometimes hardware (switches and jumpers) are needed to "configure the configuration" to work correctly. Although system configuration can be changed, as by adding more memory or disk capacity, the basic structure of the system--its architecture--remains the same.

Definīcija: Priekšmetu savstarpējs izvietojums. Transportā šo terminu lieto, lai parādītu sēdvietu sakārtojumu lidmašīnā vai citā transporta līdzeklī, norādot vietu numerāciju rindā, īpašus izmērus un attālumu starp sēdvietu rindām.

Definīcija: Datoru sistēmas komponentu kopums un savstarpējie sakari, ko nosaka šo komponentu tehniskie raksturojumi un risināmā uzdevuma īpatnības.

Definīcija: 1. Priekšmeta ārējais apveids.
2. Kādu priekšmetu savstarpējais izvietojums.

Definīcija: 1. Datoru sistēmas komponentu kopums un savstarpējie sakari, ko nosaka šo komponentu tehniskie raksturojumi un risināmā uzdevuma īpatnības. 2. Datoru sistēmas un tās komponentu, kā arī lietojumprogrammu izvietošana un to savstarpējās sadarbības organizēšana, kas pēc iespējas pilnīgāk apmierinātu lietotāju vajadzības.

Definīcija: Datu apstrādes sistēmu funkcionālo bloku kopums un sakari starp tiem, ko nosaka šo bloku tehniskie raksturojumi un datu apstrādes uzdevumu īpatnības.