Definīcija: Norēķinu kartes veids, ko bankas izsniedz uzticamiem klientiem, kuri ir spējīgi piešķirto kredītu laikus atmaksāt. Ar kredītkarti var norēķināties (pirkt preces un pakalpojumus, saņemt skaidru naudu bankas automātos) vēlāk.
Sk. arī bankas automāts; debetkarte; norēķinu karte
Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2008
ENcredit card
LVkredītkarte
RUкредитная карта
DEKreditkarte
FRcarte bancaire; carte de banque; carte de crédit; carte “bleue”
Definīcija:Norēķinu kartes paveids — ērts daļēji skaidras naudas norēķināšanās līdzeklis, kuru banka izsniedz tikai uzticamiem klientiem, kas ir spējīgi piešķirto kredītu laikus atmaksāt. Atšķirībā no debetkartes Δ kā patēriņa kredīta veids palīdz norēķināties ar bankas līdzekļiem lielos veikalos, restorānos, garāžās, viesnīcās u. c. Δ var izmantot arī naudas automātos, lai iegūtu skaidru naudu nelieliem pirkumiem vai maksājumiem. Δ ir izgatavotas kā plastikāta plāksnītes ar magnētisko svītru vai pēc programmēto ciparu karšu tehnoloģijas. Ekonomiski attīstītajās valstīs populārākās Δ ir “Visa”, “Mastercard”, “Eurocard”.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
ENcredit card
LVkredītkarte
Angļu-latviešu muitas terminu vārdnīca — R., Jāņa sēta, 1997.
