Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm

Definīcija: Plašākā nozīmē ir sabiedrībā vai šaurākā cilvēku lokā funkcionējoši izturēšanās stereotipu avoti, kas pastāvīgi attīstās un bez iedzimtības starpniecības pāriet no paaudzes uz paaudzi. Tā ietver sabiedrībā atzītas vērtības, toleranci pret sabiedrības locekļiem, indivīdu un sabiedrības ārējo un iekšējo vērtību orientāciju, intereses utt. Kultūras saglabāšanas un attīstības pamats ir valoda, zināšanas, folklora, paražas, tradīcijas, formālais un neformālais izglītības process, kultūras institūcijas utt. Kultūru daudzveidība un interese par citām kultūrām veicina kultūras tūrisma attīstību. Šaurākā nozīmē kultūru var definēt kā mākslas, mūzikas, literatūras utt. izpausmes.
Sk. arī kultūras mantojums, kultūras tūrisms; kultūras piesaiste

Definīcija: Materiālās un garīgās vērtības, kas ir vēsturiski sasniegtas ar cilvēku pūlēm, lai uzlabotu dzīvi, izkoptu un izteiktu sevi kādos objektīvos veidojumos, dzīves organizēšanā un darbībā. Jēdzienu Δ lieto, lai apzīmētu kādu noteiktu laikmetu (piem., antīkā Δ, maiju Δ), cilvēku uzvedību un garīgo dzīvi (piem., dvēseles Δ, uzskatu Δ), sasniegumus kādā garīgās (valodas, tradīciju u. c. Δ) vai materiālās darbības jomā, piem., ekonomikā: darba kultūra, ražošanas kultūra, uzņēmējdarbības kultūra, vadības kultūra.