Definīcija: Magnētisma likums, kas nosaka magnētiskās (dielektriskās) caurlaidības atkarību no temperatūras virs Kirī punkta. Kirī likums nav spēkā zemās temperatūrās un spēcīgos magnētiskajos laukos. Likumu atklājis P. Kirī (1895), bet vispārinājis vācu fiziķis P. F. Veiss (1907).
B. Rolovs. Par fiziku un fiziķiem. Fizikas terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 1989