Definīcija: (optikā) Likums, kas nosaka, kādam viļņa garumam melna ķermeņa starojuma intensitāte ir maksimālā: λmax·T = b, kur b ir Vīna konstante (b = 0,2898 cm·K).
B. Rolovs. Par fiziku un fiziķiem. Fizikas terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 1989
LVpārbīdes likums; Fajansa—Sodija likums
Definīcija: (kodolfizikā) Likumsakarība, kas nosaka atomnumura un masas skaitļa maiņu α un β radioaktīvajā sabrukšanā. Pārbīdes likumam bija liela nozīme radioaktivitātes attīstībā.
B. Rolovs. Par fiziku un fiziķiem. Fizikas terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 1989