Definīcija: Pēc dabisko valodu parauga mākslīgi izstrādāta zīmju sistēma, ko izmanto sfērās, kurās dabiskās valodas lietošana ir (vai šķiet) neefektīva vai nav iespējama. Mākslīgās valodas var būt domātas starptautiskajai saziņai, piemēram, esperanto. Tās var būt arī īpaši veidotas tehnisko zīmju un simbolu sistēmas, piemēram, programmēšanas valodas, informācijas valodas. Pretstats — dabiskā valoda.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
ENartificial language
LVmākslīgā valoda
prot. Nr. 249 (06.05.2005)
LZA TK ITTEA protokoli
ENartificial language
LVmākslīgā valoda
Definīcija: Valoda, kuras likumi pilnīgi noteikti pirms tās lietošanas.
LVS ISO 5127:2005 Informācija un dokumentācija. Vārdnīca
Informācijas zinātnes termini (bibliotēkas, arhīvi un muzeji)
ENartificial language
LVmākslīgā valoda
RUискусственный язык
Definīcija: Valoda, kuras izmantošanas nosacījumi precīzi definēti. Mākslīgās valodas konstrukcijas plaši lieto dažāda veida programmēšanas valodās.
Datu pārraides un apstrādes sistēmas. Angļu-krievu-latviešu skaidrojošā vārdnīca — R., SWH, 1995
