Definīcija: Plašs apvidus, kur atrodas un tiek saglabāti nacionāli nozīmīgi, izcili dabas veidojumi, cilvēka darbības neskartas un mazpārveidotas ekosistēmas, ainavas un kultūrainavas, biotopu daudzveidība, kultūras un vēstures pieminekļu bagātība un kultūrvides īpatnības. Parkā ir aizliegta vai būtiski ierobežota saimnieciskā darbība. Nacionālajos parkos tiek veikta arī cilvēku ekoloģiska izglītošana un organizēta atpūta.
Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2008
LVnacionālais parks
RUнациональный парк
Krievu-latviešu celtniecības terminu vārdnīca — R., 1998
ENnational park
LVnacionālais parks
RUнациональный парк
DENationalpark
Muzeoloģijas terminu vārdnīca — R., Latvijas Muzeju asociācija, 1997
ENnational park
LVnacionālais parks
RUнациональный парк
Konsultants. Palīglīdzeklis valodas praksē. 8. laidiens. Dabas aizsardzības termini — 1989
