Definīcija: Fonoloģijā — tāds, kas norāda, ka skaņas izrunā iesaistīts deguna dobums. Viena no fonoloģiskajām šķīrējpazīmēm. Piemēram, latviešu valodā līdzskaņi m,, ņ [] un fonēmas /n/ alofons [ŋ] ir nazāli [+ nazāli].
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007