Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm

Definīcija: The length of time for which a DHCP client can use a dynamically assigned IP address configuration. Before the lease time expires, the client must either renew or obtain a new lease with DHCP.

Definīcija: A legal agreement in which the right to use real or personal property or services is conveyed over a limited amount of time and for some form of payment.

Definīcija: 1. Mantas īres līguma veids, ko savstarpēji noslēdz mantas īpašnieks un tās lietotājs. Tūrismā populāra ir transporta līdzekļu (automašīnu, velosipēdu, laivu, motociklu, plostu u. c.), tūrisma inventāra (telšu, alpīnistu ekipējuma, akvalangu u. c.), būvju (peldbaseinu, viesnīcu, piestātņu u. c.) un infrastruktūras objektu noma.
2. Process, kad valstij, pašvaldībai, juridiskai vai fiziskai personai piederošais vai lietojumā esošais īpašums tiek nodots citai personai lietošanā par maksu. Par nomas noteikumiem un termiņiem puses vienojas, noslēdzot nomas līgumu.
Sk. arī nomas līgums

Definīcija: Materiālo vērtību (zemes u. c.) nodošana uz līguma pamata nomnieka lietošanā, par ko nomnieks maksā nomas maksu. Samērā plaši izplatīta ir zemes Δ (ko Latvijā pirms 1940. g. sauca par zemes renti), kad viens zemes īpašnieks, lai iegūtu lielāku apsaimniekojamo platību, slēdz nomas līgumu ar citu zemes īpašnieku.