Definīcija: Kopīgs apzīmējums lietvārdam, īpašības vārdam un skaitļa vārdam, kam ir vienas un tās pašas gramatiskās kategorijas — dzimte, skaitlis, locījums. Nomeni pēc to semantiskajām un gramatiskajām pazīmēm veido pretstatu darbības vārdiem.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007