Definīcija: Nosaukums, ko piešķir iespieddarbam vai citam dokumentam, kas izdots bez nosaukuma. P.n. piešķir arī atsevišķiem iespieddarbu fragmentiem, nepabeigtiem sacerējumiem u.tml. materiāliem, ja tiem sastāda analītisko aprakstu.
Bibliotēku fondi un katalogi. Terminoloģiska vārdnīca — R., LNB, 1993