Definīcija: Apgabals starp divām pusvadītāja daļām, vienai no kurām ir elektroniskā (n tipa), otrai — caurumu (p tipa) vadītspēja. Izveidojoties elektronu–caurumu pārejai starp šādām pusvadītāja daļām, sākas pārākumā esošo lādiņnesēju difūzija.
B. Rolovs. Par fiziku un fiziķiem. Fizikas terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 1989