Atrasti 8 termini
|
 |
-
EN sharp
LV diezēts; paaugstināts
RU диезный
DE gehohen
Definīcija: Fonoloģijā — tāds, kam raksturīgs spektra formantu neliels paaugstinājums, kas rodas, mēles daļai paceļoties pret cietajām aukslējām un mutes dobuma apjomam samazinoties. Viena no fonoloģiskajām šķīrējpazīmēm. Piemēram, latviešu valodas augšzemnieku dialektā mīkstinātie jeb palatalizētie līdzskaņi ir diezēti [+ diezēti].
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
-
LV paaugstināts
RU повышенный
Krievu-latviešu celtniecības terminu vārdnīca — R., 1998
|
