Definīcija: Palīgteikums, kas izsaka, kādā veidā risinās virsteikuma darbība, piemēram, Dari, kā zini. Veida apstākļa palīgteikums var konkretizēt vispārīgas nozīmes apstākļa vārdu virsteikumā, piemēram, Tev jāizturas tā, lai zēns noticētu.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007