Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm

Definīcija: Fonētikā — nākamās zilbes iedarbošanās uz iepriekšējo zilbi, nākamās skaņas paredzēšana (nojaušana) iepriekšējās skaņas laikā. Piemēram, izrunājot vādus sēne, beka, mēs jau pirmajā zilbē izvēlamies attiecīgi šauro vai plato . skaņu atkarībā no otrās zilbes patskaņa, kuru izrunāsim vēlāk.

Definīcija: Turpmāk minētas valodas vienības noteikta iedarbošanās uz iepriekšēju, piemēram, latviešu valodā teikumā: Tā bija tumša nakts (norādāmais vietniekvārds tā lietots sieviešu dzimtē, jau iepriekš to saskaņojot dzimtē ar turpmāk minēto lietvārdu nakts). Tulkošanā paredze izpaužas kā mutvārdu tulkojuma veidošana apziņā pēc noteiktām kopīgām teksta pazīmēm sinhronās tulkošanas procesā, apsteidzot runā izteikto un vēl tulkojamo tekstu. Paredze īpaši svarīga, piemēram, tulkojot no vācu valodas, kur darbības vārda nozīme top skaidra tikai teikuma beigās.