Definīcija: Viens no trim tautsaimniecības pamatsektoriem. To veido lauksaimniecība, medniecība, mežsaimniecība, zvejniecība un ieguves rūpniecība. Mūsdienās primārā sektora nozaru īpatsvars tautsaimniecībā samazinās, dodot vietu sekundārā un pakalpojumu sektora nozarēm.
Sk. arī sekundārais sektors; pakalpojumu sektors
Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2008
ENprimary sector
LVprimārais sektors
RUпервичный сектор
DEprimärer Sektor
FRsecteur primaire; secteur premier
Definīcija:1. Tautsaimniecības attīstības pirmā pakāpe jeb agrārā sabiedrība, pie kuras vēsturiski piederēja medniecība, zvejniecība, zemkopība. Cilvēces vēsturē šīs bija nozīmīgākās nozares līdz 19. gs. sākumam. 2. Nozares, kurās iegūst produkciju tieši no dabas resursiem, t. i.: lauksaimniecība, mežsaimniecība, zvejniecība un ieguves rūpniecība. 3. Valsts galvenās tautsaimniecības nozares, kas dod vislielākos ienākumus.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000