Definīcija: (optikā) Gaisma starp diviem telpas punktiem izplatās pa to ceļu, pa kuru izplatīšanās laiks ir minimāls, maksimāls vai vienlīdzīgs salīdzinājumā ar pārējiem ģeometriski iespējamiem ceļiem starp šiem punktiem. Principu formulējis P. Fermā (1662).
B. Rolovs. Par fiziku un fiziķiem. Fizikas terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 1989
LVFermā princips
RUпринцип Ферма
Fizika. LPE tematiskā šķirkļu saraksta projekts. — R., 1978
LVFermā princips
RUпринцип Ферма
Fizikas terminu vārdnīca. LZA TK Terminoloģija 5 — R., LVI, 1964