LV Lešateljē princips
Definīcija: Vispārīgs princips, kas noteic dažādu sistēmu izturēšanos dabā, ja šīs sistēmas pakļautas ārējai iedarbībai. Pēc Lešateljē principa, ārējā iedarbība sistēmā izraisa tādus procesus, kas tiecas vājināt iedarbības rezultātu. Lešateljē princips attiecināms uz jebkuru sistēmu (fizikālu, ķīmisku, bioloģisku u. c.). Piemēram, ar Lešateljē principu var izskaidrot Lenca likumu elektromagnētismā. Principu formulējis A. L. Lešateljē (1884), un to termodinamiski pamatojis K. Brauns (1887), tāpēc dažreiz to sauc par Lešateljē—Brauna principu.
B. Rolovs. Par fiziku un fiziķiem. Fizikas terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 1989