Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm

Definīcija: Rodas, radioaktīvajām vielām nokļūstot atmosfērā, ūdenī, zemes virskārtā, uz apvidus priekšmetiem. Radioaktīvais piesārņojums ir viens no kodolieroču postošajiem faktoriem, bet to var izraisīt arī radioloģiskie ieroči, kā arī kodolenerģētisku u. c. kodoltehnisku iekārtu sagraušana. Kodolsprādziena radioaktīvo piesārņojumu veido kodollādiņa pārpalikums, reakcijas produkti un radioaktīvie izotopi, ko inducē neitronu plūsma no konstruktīviem un vides materiāliem. Šo vielu tvaiki un putekļi paceļas lielā augstumā un nokrišņu un radioaktīvo putekļu veidā piesārņo apvidu. Aprēķināts, ka atombumbas sprādzienā radušos radioaktīvo produktu kopējā radioaktivitāte sasniedz 10¹²–10¹⁵ kirī. Radioaktīvā piesārņojuma kombinētais starojums rada organisma ārējo apstarojumu, kas izraisa staru slimību, leikozi, vielmaiņas un nervu sistēmas traucējumus, ģenētisko struktūru bojājumus, dažādu orgānu ļaundabīgos audzējus (cietais β un γ starojums), ādas apdegumu, kā arī ādas vēzi (α starojums). Ja radioaktīvās vielas nokļūst organismā, rodas iekšējais apstarojums, kas izraisa elpošanas, gremošanas u. c. iekšējo orgānu bojājumus. Bioloģiski sevišķi bīstams ir stroncija izotops ⁹⁰Sr, cēzija izotops ¹³⁷Cs u. c. Tādēļ ir nepieciešams kodolieroču izmēģināšanas un lietošanas aizliegums.