Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm

Definīcija: Elektromagnētiskās svārstības, kuru viļņu garums ir no dažiem milimetriem līdz desmitiem tūkstošu metru (atbilstošā frekvence 3·10⁵ MHz–30 kHz). Atkarībā no viļņa garuma un frekvences izšķir: milimetru radioviļņus (viļņa garums λ = 1–10 mm, frekvence υ = 300 000–30 000 MHz), centimetru radioviļņus (λ = 1–10 cm, υ = 30 000–3000 MHz), decimetru radioviļņus (λ = 10–100 cm, υ = 3000–300 MHz), metru radioviļņus (λ = 1–10 m, υ = 300–30 MHz), īsos radioviļņus (λ = 10–100 m, υ =30–3 MHz), vidējos radioviļņus (λ = 100–1000 m, υ = 3000–300 kHz) un garos radioviļņus (λ = 1000–10 000 m, υ = 300–30 kHz). Radioviļņus izmanto radiotehnikā radiosakariem, televīzijā u. c..