Definīcija: Parādība, kas novērojama, ja gaisma krīt uz robežvirsmas starp divām vidēm, kurām ir dažādi laušanas koeficienti. Daļa gaismas no robežvirsmas tiek atsviesta atpakaļ tajā vidē, no kuras gaisma nākusi.
B. Rolovs. Par fiziku un fiziķiem. Fizikas terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 1989