LV nenoteiktības princips; nenoteiktību sakarība
Definīcija: Viena no kvantu mehānikas galvenajām sakarībām, kas izsaka fundamentālas mikrodaļiņu (elektronu, protonu, neitronu u. c.) korpuskulārās un viļņējādās īpašības. Koordinātas noteikšanas neprecizitāti Δq un impulsa noteikšanas neprecizitāti Δp saista nenoteiktība princips: Δq·Δp>h/2n (h — Planka konstante). Tādējādi, jo precīzāk izmērīta mikrodaļiņas koordināta, jo neprecīzāk noteicama impulsa vērtība, un otrādi. Šā iemesla dēļ mikrodaļiņām koordinātas un impulsa jēdzienu izmantošanai ir ierobežojumi. Nenoteiktības principu formulējis V. Heizenbergs (1927). Šai sakarībai ir liela nozīme, veidojot izpratni par vielas uzbūvi.
B. Rolovs. Par fiziku un fiziķiem. Fizikas terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 1989
