LV Geigera—Millera skaitītājs
Definīcija: Ar retinātu gāzi pildīts stobrs, kurā starp stieplīti stobra vidū un tā sienām pieslēgts spriegums. Ātra lādētā daļiņa, skrienot cauri stobram, tajā izraisa izlādi. Katru izlādes impulsu reģistrē ar skaitīšanas shēmu. Šis skaitītājs ir viens no kodolfizikā un elementārdaļiņu fizikā visbiežāk lietotajiem instrumentiem lādētu daļiņu (elektronu, protonu, α daļiņu u. c.) reģistrēšanai. Ar Geigera—Millera skaitītāju var reģistrēt arī fotonus un γ kvantus, izmantojot sekundāros elektronus, ko tie izsituši no skaitītāja metāla sienām. Skaitītāju izveidojis H. Geigers (1908) un to pilnveidojis kopā ar V. Milleru (1928).
B. Rolovs. Par fiziku un fiziķiem. Fizikas terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 1989
