Definīcija: Pēc Romas līguma parakstīšanas 1957. gadā tika izveidota Eiropas Ekonomikas un sociālo partneru konsultatīvā asambleja, lai kopējā tirgus izveidē iesaistītu dažādas interešu grupas. Asamblejā ir pārstāvētas trīs interešu kategorijas: darba devēji, algotie darbinieki un pašnodarbinātās personas. Vienotais Eiropas akts un Eiropas Savienības līgums noteica jaunas jomas, kurās ir nepieciešams konsultēties ar Ekonomikas un sociālo komiteju, plānojot tiesību aktu izstrādi sociālo jautājumu jomā. Glossary of the 1996 Intergovernmental Conference
Eiropas Savienības terminu vārdnīca. — R., UNDP, 2004
