Definīcija: No neaustas šķiedras materiāla (parasti semikristalīna termoplastikas) veidota loksne, kas aizsargā rotējoša informācijas glabātāja (disketes, magnetooptiskā diska u.c.) ripu no tiešas saskares ar korpusu. Starplika arī atbrīvo ripu no putekļiem, nesabojājot tās virsmu. Parasti lieto divas starplikas — pa vienai katrā ripas pusē.
