Atrasti 2 termini
|
 |
-
EN noun; substantive
LV lietvārds; substantīvs
RU имя существительное
DE Substantiv
Definīcija: Vārdšķira, kas izsaka priekšmetiskumu un kam ir dzimtes, skaitļa un locījuma gramatiskā kategorija. Teikumā lietvārdam ir teikuma priekšmeta, papildinātāja, apzīmētāja vai nomināla izteicēja funkcija, piemēram, Saule lec. Es lasu grāmatu. Meža malā aug sēnes. Tā ir mana grāmata.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
-
LV substantīvs; patstāvīgs
RU субстантивный
Krievu-latviešu celtniecības terminu vārdnīca — R., 1998
-
LV substantīvs
RU субстантив
Valodniecība. LPE tematiskā šķirkļu saraksta projekts. — R., 1978
-
LV lietvārds; substantīvs
RU имя существительное
Valodniecības terminu vārdnīca. — R., LVI, 1963
|
