Atrasti 4 termini
|
 |
-
EN substitution
LV aizstāšana; substitūcija
RU субституция
DE Substitution
Definīcija: Kādas valodas vienības (skaņas, morfēmas, vārda, vārdformas vai sintaktiskas konstrukcijas) lietošana citas vietā, saglabājot to pašu nozīmi, piemēram, Rīt mēs iesim / ejam uz teātri. Vakara pusē debesis apmācās un sāka rasināt / smidzināt / līņāt sīks lietus. Aizstāšanu jeb substitūciju izmanto kā izpētes metodi valodniecībā, lai konstatētu, kādas funkcijas var veikt noteiktas valodas vienības. Terminoloģijā to izmanto, pārbaudot terminu sinonīmiju vai termina atbilstību definīcijai.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
-
EN substitution
LV aizvietošana; substitūcija
RU замещение
DE Substitution
FR substitution
J. Dolacis. Mežtehnikas, mežsaimniecības un kokrūpniecības terminu vārdnīca. — R., 1998
-
LV substitūcija
RU субституция
Matemātika. LPE tematiskā šķirkļu saraksta projekts. — R., 1979
-
LV substitūcija
RU субституция звуков
Valodniecība. LPE tematiskā šķirkļu saraksta projekts. — R., 1978
-
LV substitūcija
RU субституция
Juridisko terminu vārdnīca. LZA TK terminoloģija 8. — R., Liesma, 1970
-
LV substitūcija
RU подстановка
Fizikas terminu vārdnīca. LZA TK Terminoloģija 5 — R., LVI, 1964
-
LV substitūcija
RU подстановка
Fizika, matemātika, astronomija. LZA TK terminoloģija 2. — R., 1959
|
