LV magnētiskā uzņēmība; susceptibilitāte
Definīcija: Bezdimensionāls fizikāls lielums, kas raksturo vielas spēju magnetizēties ārējā magnētiskajā laukā. Magnētiskā uzņēmība atkarīga no vielas magnētiskajām īpašībām, un tā var būt gan pozitīva (paramagnētiķiem, feromagnētiķiem), gan negatīva (diamagnētiķiem). Magnētiskā uzņēmība saistīta ar vielas magnētisko caurlaidību.
B. Rolovs. Par fiziku un fiziķiem. Fizikas terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 1989