Definīcija: Elektriskajā ķēdē norisoša periodiska strāvas stipruma un sprieguma maiņa. Eektriskās svārstības telpā ap elektrisko ķēdi rada elektriskā un magnētiskā lauka intensitātes maiņu. Vienkāršākā sistēma, kurā rodas elektriskās svārstības, ir svārstību kontūrs.
B. Rolovs. Par fiziku un fiziķiem. Fizikas terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 1989