Definīcija: Tūrisma veids, kurā tūristu galvenais ceļojuma nolūks ir svētvietu, baznīcu, u. c. kulta objektu apmeklējums. Sakrālais tūrisms daļēji sasaucas ar kultūras tūrismu, jo šīs vietas tiek apmeklētas nevis reliģisku motīvu dēļ, bet gan lai iepazītu tās kā kultūras mantojumu.
Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2008