Definīcija: Kopienas tiesību noteikuma īpašība, kas piešķir attiecīgajam noteikumam likuma spēku katrā dalībvalstī, atsevišķi neieviešot attiecīgās valsts likumos. C. De Fouloy, Glossary of EC Terms, Butterworths European Information Services, 1992. Kopienas tiesību tiešā piemērojamība nozīmē, ka Kopiena nosaka tiesības un pienākumus ne tikai Kopienas institūcijām un dalībvalstīm, bet arī Kopienas pilsoņiem. Kopienas tiesības ir tieši saistošas dalībvalstīm, to pārvaldes iestādēm un tiesām; tās ir jāievēro tāpat kā valsts iekšējie likumi. Klaus-Dieter Borchardt, The ABC of Community Law, European Commission, 1993 (2)
Sk. arī: applicability
Eiropas Savienības terminu vārdnīca. — R., UNDP, 2004
