Definīcija: Spēkratu nesējpamatnes veids, kam piemīt raksturīgas fizikālas un mehāniskas īpašības, pazīmes. Grunts tipus apvieno radniecīgās klasēs (klinšainās gruntis: smilšakmeņi, granīti u. c.; mālainās gruntis: māls, glejs; organiskās gruntis: kūdra u. c.).