-
EN tone
LV tonis
RU тон
DE Ton
Definīcija: Fizikāla skaņas kvalitāte, ko nosaka saspriegtu balss saišu radītu ritmisku svārstību biežums. Jo biežākas svārstības, jo augstāks tonis. ◊ balss tonis; pamattonis; toņa augstums
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
-
LV tonis; nokrāsa
RU тон
Krievu-latviešu celtniecības terminu vārdnīca — R., 1998
-
LV nokrāsa; tonis
RU тон
Krievu-latviešu keramikas tehnoloģijas terminu vārdnīca — R., RTU, 1993
-
LV tonis
RU тон
Tekstilrūpniecības terminu vārdnīca. LZA TK Terminoloģija 15 — R., Zinātne, 1989
-
LV tonis
RU тон
Radioelektronikas, elektrosakaru, automātikas un skaitļošanas tehnikas terminu vārdnīca. LZA TK Terminoloģija 6 — R., Liesma, 1968
-
LV tonis
RU тон
Fizikas terminu vārdnīca. LZA TK Terminoloģija 5 — R., LVI, 1964
-
LV tonis
RU тон
DE Ton
Zinātniskās terminoloģijas vārdnīca. — R., 1922
-
LV tonis
RU тон
DE Ton
Zinātniskās terminoloģijas vārdnīca. — R., 1922
-
EN tone
LV tonis
RU тон
DE Ton
Mehānikas terminoloģijas vārdnīca. — R., LNMK, 1997
