EN unification
LV unificēšana; unifikācija
RU унификация
DE Vereinheitlichung; Unifizierung
FR unification; harmonisation
Definīcija: 1. Vienveidošana, vienotas sistēmas un formas panākšana.
2. Vienādas nozīmes un lietojamības objektu daudzveidības racionāla samazināšana, pēc iespējas cenšoties palielināt esošo izstrādājumu, materiālu lietošanu, arī radot tādas preces, kuras būtu iespējams daudzveidīgi izmantot, u. tml. Pastāv, piem., izstrādājumu Δ, ražošanas procesu Δ, dokumentu Δ u. c. Izstrādājumu unificēšana nozīmē, ka, konstruējot jaunus ražojumus, pēc iespējas vairāk tiek izmantoti esošie modeļi un standartizētas konstrukcijas, detaļas, mezgli un materiāli, panākta t.s. konstruktīvā pārmantojamība. Δ rada iespēju saīsināt izstrādājumu projektēšanas un ieviešanas laiku, padarīt ražošanu masveidīgu, samazināt ražošanas izmaksas un izstrādājumu cenas, kā arī atvieglo patērētāju apgādi ar rezerves daļām. Dokumentu unificēšana nozīmē vienotu veidlapu izstrādāšanu vienādas nozīmes plaši lietotiem dokumentiem (piem., uzņēmumu bilancēm, pavadzīmēm u. c.). Grāmatvedības uzskaites unificēšana ir vienotu noteikumu radīšana darījumu, materiālo resursu u. c. uzskaitei. Δ veicina standartizēšanu.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000