Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm

Definīcija: Process, kurā, izmantojot vārdu krājumā esošos vārdus un vārdu celmus, ar vārddarināšanas līdzekļiem darina jaunus vārdus atbilstoši vārddarināšanas paņēmieniem un tipiem. ◊ vārddarināšanas afikss; vārddarināšanas līdzeklis; vārddarināšanas paņēmiens; vārddarināšanas tips

Definīcija: Valodniecības apakšnozare, kurā pēta vārdu struktūru un tās veidošanās likumības, pirmatnīgu un atvasinātu vārdu un salikteņu sastāvdaļu strukturālās un semantiskās attieksmes, vārdu darināšanas līdzekļus un tipus. Latviešu valodniecībā vārddarināšana tradicionāli aplūkota morfoloģijā. Apakšnozares nozīmē kā vārddarināšanas sinonīms dažkārt izmantots internacionālisms derivatoloģija (tajā gan parasti neiekļauj salikteņu darināšanu) un jauntermins (kas jau parādījies angļu valodā) neoloģija. ◊ sinhroniskā vārddarināšana; diahroniskā vārddarināšana