Definīcija: Vārds, kuru var saprast tikai tad, ja tā referents ir iepriekš pieminēts. Anaforiski bieži ir vietniekvārdi, vispārīgas nozīmes apstākļa vārdi, piemēram, Jānis ienāca istabā. Tur viņu visi jau gaidīja.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007