FRsystème international des changes; système monétaire international
Definīcija:Naudas un kredīta attiecība, kas veidojas saimnieciskās dzīves internacionalizēšanas un pasaules tirgus attīstības rezultātā un kas ir pamatota starpvalstu līgumos un normatīvos aktos. Pasaules Δ pamatā ir šādi komponenti: noteikti starptautiskie maksāšanas līdzekļi; valūtas maiņas un konvertēšanas noteikumi; starptautisko norēķinu formu noteikšana un to unificēšana u. c. Līdz 20. gs. 30. gadiem pasaules norēķinos bija t.s. zelta standarts; šajā laikā valūtas kursu un naudas vērtību noteica zeltā un bankām vajadzēja papīrnaudu mainīt pret zelta naudu vai zelta stieņiem. Tas bija nemainīgās (brīvi konvertējamās) valūtas kursa laiks, kas kļuva nestabils pirms Pirmā pasaules kara. Kaut arī Dženovas konference ar saviem lēmumiem mēģināja to atjaunot, tas tomēr neizdevās. 30. gados daudzas valstis centās no zelta standarta atteikties; Latvija no tā atteicās 1936. gadā. 1944. g. tika izstrādāti jauni principi starptautiskajai valūtas sistēmai, kas pazīstama kā Bretonvudsas sistēma, kas noteica, ka valsts nemainīgā valūtas kursa pamatā ir zelta un ASV dolāru krājumi. Ap 70. gadiem dažu valstu ekonomikas nestabilitātes dēļ saglabāt nemainīgu valūtu kursu kļuva neiespējami. 1976.–1978. g. tika radīta Jamaikas valūtas sistēma.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
