Definīcija: Daļēji kodificēts latviešu valodas reģionālais paveids, kas izveidots uz latgalisko izlokšņu pamata. Latgaliešu rakstu valoda tiek lietota rakstveida saziņā, ieskaitot literatūru, un publiskajā runā.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007