Definīcija: Literārās valodas kā tautas kopvalodas kopšana, uzturēšana atbilstībā pareizrakstības un pareizrunas normatīvajām prasībām un lietošana, prasmīgi izvēloties konkrētai saziņas situācijai atbilstošus izteiksmes līdzekļus. Augstākais līmenis valodas kultūrā ir valodas meistarība.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
ENculture of language*; language culture*
LVvalodas kultūra
RUкультура языка
DESprachkultur
Definīcija: Valodniecības apakšnozare, kurā pēta valodu kā kultūrvērtību, valodas lietojumu noteiktā valodas attīstības posmā, izzina valodas sistēmas attīstības likumības un tendences un uz to pamata izstrādā ieteikumus (paraugus) valodas optimālam lietojumam, sekmējot izteiksmes skaidrību un bagātināšanos un valodas ilgtspējīgu attīstību.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
LVrunas kultūra; valodas kultūra
RUкультура речи
Pedagoģijas terminu vārdnīca. LZA TK Terminoloģija 13 — R., Liesma, 1978
LVvalodas kultūra
RUкультура речи
Valodniecība. LPE tematiskā šķirkļu saraksta projekts. — R., 1978
