Definīcija: Spēja izmantot visu valodas līmeņu vienības un funkcionālos paveidus valodas normām un konkrētai saziņas situācijai atbilstoša teksta veidošanai mutvārdos un rakstos.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
LVvalodas prasme; runas prasme
RUречевая грамотность
Pedagoģijas terminu vārdnīca. LZA TK Terminoloģija 13 — R., Liesma, 1978
