Definīcija: Akts, ar ko viena vai vairākas valstis vai starptautiska iestāde kādu politisku grupējumu, kas faktiski pastāv un kas uzskata sevi par valsti, vai kopienu, kas iepriekš nav bijusi neatkarīga politiska organizācija, atzīst vai automātiski uzskata par valsti ar visām no šā statusa izrietošajām tiesībām un pienākumiem. Avots: UNTERM, Apvienoto Nāciju Organizācijas daudzvalodu terminoloģijas datu bāze [tiešsaistē], http://unterm.un.org/ (skatīta 2011. gada 8. septembrī)
