Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm

Definīcija: Maksimālā vietas vai teritorijas ietilpība, kas iztur tūristu aktivitātes bez apmeklētāja gūtās pieredzes vai vides kvalitātes pasliktināšanās. Vides ietilpība ir jāuzlūko fiziskās, sociālās un vides dimensijās, un to parasti nosaka pēc noteikta, piemēram, vēstures pieminekļa, pludmales vai kūrorta vienlaikus pieļaujamā lietotāju skaita. Šo koncepciju tūrismā plaši sāka izmantot XX gs. sešdesmitajos gados, kad tā tika ņemta vērā, plānojot tādus lielus kūrortu un atpūtas vietu attīstības projektus, kā, piemēram, Langdoka — Rusijona Francijā. Vides ietilpības koncepcija atspoguļoja pieaugošās rūpes par vidi.