Definīcija: Viela, kurā atomi vai molekulas izvietotas haotiski, nevis regulāri (pretstatā kristāliskai vielai). Amorfai vielai ir raksturīga izotropija. Praksē biežāk lietotās amorfās vielas ir stikli un polimēri.
B. Rolovs. Par fiziku un fiziķiem. Fizikas terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 1989
LVamorfa viela
RUаморфное вещество
Fizikas terminu vārdnīca. LZA TK Terminoloģija 5 — R., LVI, 1964